Lielais Getsbijs

Lielais Getsbijs ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta romāniem, kas ar spozu simbolismu un lakonisku eleganci atklāj Amerikas sapņa trauslo dabu. Stāstu vēsta Niks Keravejs, jauns vīrietis no Vidusrietumiem, kurs 1920. gadu sākumā ierodas Ņujorkas piepilsētā un nonāk bagātības, ilūziju un morālās nenoteiktības pasaulē. Viņa kaimiņs Dzejs Getsbijs - noslēpumains miljonārs, slavens ar savām greznajām ballēm - kļūst par centrālo figūru stāstā par cerību, apsēstību un zaudējumu.

Romāns precīzi iezīmē laikmeta sociālo sķelsanos starp "veco" un "jauno" bagātību, atsedzot tuksumu, kas slēpjas aiz greznības un ārējas veiksmes. Getsbija mīlestība pret Deiziju Bjūkeneni nav tikai romantisks ideāls, bet arī simbols ticībai, ka pagātni var atgūt un nākotni izveidot pēc pasa gribas. Sī ilūzija kļūst par viņa spēka avotu un vienlaikus - par bojāejas cēloni.

Ar koncentrētu, muzikālu valodu Fitzgerald rada romānu, kas vienlaikus ir gan laikmeta portrets, gan universāla traģēdija par cilvēka vēlmi ticēt sapnim, pat ja tas neizbēgami attālinās. Lielais Getsbijs ir stāsts par cerību, kas neizzūd pat vilsanās prieksā, un par cenu, ko cilvēks maksā, ja sajauc sapni ar realitāti.